IT ziņu skrejlapa #3.
1. Ļaundariem ir jauns veids, kā Whatsapp tikt pie jūsu konta;
2. Parādījusies iespēja ieraudzīt
un dzēst bez jūsu ziņas uzkrātos datus Facebook;
3.
Kas ir
smikšķerēšana.
1.
Deviņdesmito gadu beigās
daudzi sekojām līdzi populāram seriālam par dažādām paranormālām parādībām,
sazvērestībām un citplanētiešiem. Katras sērijas sākumā bija ievads, kura
beigās bija paziņojums – “Patiesība ir
tur ārā. Neuzticies nevienam.” Šajā gadījumā runāsim par to otro.
WHATSAPP’ā ir parādījies jauns smikšķerēšanas veids, kas balstīts uz
to, ka jūs uzticaties cilvēkiem, kuri ir jūsu kontaktos. Ja jūs saņemat no kāda
pazīstama numura ziņu, piemēram – “klau,
man te telefons čakarējas, tev atnāks SMS ar 6 cipariem, lūdzu nosūti tos
man atpakaļ” – tomēr iesakām to nedarīt. Piezvani tam cilvēkam un saki, ka
viņa telefons, iespējams: ir inficēts ar kādu vīrusu; ka ir cilvēki, kas cenšas
tikt pie viņa Whatsapp aplikācijas.
Drošības nolūkos, lai pasargātu sevi no šādām situācijām, var uzstādīt pin kodu Whatsapp aplikācijā, un šeit atrodama pamācība kā divu soļu verifikāciju ieslēgt savam Whatsapp kontam:
https://faq.whatsapp.com/en/android/26000021/
2. Nākamā ziņa par Facebook – pasaules populārākais sociālais portāls ir nedaudz pavēris durvis uz tā slēgto daļu – kur tu esi izmantojis Facebook un kam devis datus par sevi? To šobrīd ir kļuvis iespējams noskaidrot atverot sekojošo saiti:
https://www.facebook.com/off_facebook_activity/#_=_
Atverot šo hipersaiti (un, iespējams, ievadot Facebook paroli, ja neesat
šajā pārlūkā jau tajā pieteicies) jums tiek dota unikāla iespēja aplūkot visas
lapas un aplikācijas, kurās esat pierakstījies, veicis kādas darbības vai
dalījies ar Facebook datiem. Tagad zināmā mērā jūsu ziņā ir tas, vai to turpmāk
ļaut pilnībā vai tomēr daļēji liegt trešajām pusēm izmantot šo specifisko
informāciju par jums.
Tomēr tas jums ir jāzina, ka pat izslēdzot šo funkciju, dati par jūsu
apmeklētajām vietnēm tāpat nonāks Facebook sistēmās un attēlotās reklāmas
daudzumu tas arī neizmainīs...
3.
Viens no
izplatītākajiem veidiem, kā kiberuzbrucēji cenšās apkrāpt vai apmānīt cilvēkus,
ir krāpnieciski e-pasti (jeb pikšķerēšana) vai krāpnieciski telefona zvani.
Taču, attīstoties tehnoloģijām, sliktie puiši izmēģina arvien jaunas metodes,
cenšoties jūs apmānīt arī ar teksta paziņojumiem – tādiem kā īsziņas, iMessage,
Facetime, WhatsApp, Slack vai Skype.
Teksta paziņojumu uzbrukumos (jeb smikšķerēšanā) kiberuzbrucēji
izmanto SMS vai citas ziņu sūtīšanas tehnoloģijas, lai sazinātos ar jums un
panāktu, ka veicat darbības, kuras jums nevajadzētu veikt. Iespējams, viņi cenšas
panākt, ka nospiežat uz kaitīgas saites, vai arī veicat telefona zvanu uz kādu
noteiktu numuru, vai sniedzot viņiem kādu informāciju par sevi vai jūsu
lietotajām sistēmām. Tāpat kā tradicionālos e-pastu uzbrukumos, sliktie puiši
bieži izmanto emocijas, lai panāktu jūsu rīcību. Taču teksta paziņojumu
uzbrukumus īpaši bīstamus padara tas, ka tie mums cilvēkiem bieži šķiet daudz
neformālāki vai personīgāki nekā e-pasti, tādējādi palielinās iespēju, ka tajos
"iekrītam". Papildus tam, teksta paziņojumu uzbrukumos ir daudz mazāk
informācijas un pavedienu, kas varētu jums palīdzēt pamanīt, ka kaut kas tajā ir
aizdomīgs vai nepareizs.
Ja saņemat teksta paziņojumu, kas šķiet dīvains vai aizdomīgs, sāciet ar jautājumu sev: kāpēc es saņēmu šo ziņu, vai tas šķiet/ir loģiski? Dažas izplatītākās uzbrukumu pazīmes.
- Īpaša steidzamības sajūta, kad kāds mēģina jūs pasteidzināt uz darbību.
- Vai saņemtajā ziņā tiek prasīta personīga rakstura informācija, paroles vai citi sensitīvi dati, pie kuriem citiem nevajadzētu būt piekļuvei?
- Vai ziņa izklausās pārāk labi, lai būtu patiesa? Nē, jūs nevinnējāt loterijā, jo īpaši tajā, kurā nepieteicāties piedalīties.
- Ja izskatās, ka ziņa sūtīta no kolēģa vai drauga konta vai telefona numura, taču galīgi neizklausās pēc viņiem, iespējams, ka viņu konts ir ticis uzlauzts, vai arī uzbrucējs cenšas izlikties par viņiem, lai panāktu jūsu rīcību.
- Ja saņemat ziņu, kura jums raisa spēcīgas emocijas, nogaidiet mirkli, ļaujiet sev nomierināties un pārdomājiet visu, pirms atbildat.
Dažreiz sliktie puiši apvieno e-pasta un teksta ziņojumu uzbrukumus, vai
arī daudz vairāk izpēta informāciju par jums, lai ikkatra sūtītā ziņa
izskatītos pēc iespējas ticamāka. Dažreiz tiek sameklēts un izmantots kādas
jums interesējošas lietas konteksts – nu piemēram, jūs varat saņemt
smikšķerēšanas īsziņu ar kādu neatvairāmu piedāvājumu, ja būsiet internetā
meklējuši sev vajadzīgu lietu, vai arī pēc kāda preces iegādes kādā veikalā
ziņu it kā no šī veikala ķēdes.
Ja saņemat ziņu no kādas iestādes vai organizācijas un tā jums liekas dīvaina, tad pirms rīkoties, tomēr sazinieties ar viņiem un pārbaudiet. Piemēram, ja saņemat paziņojumu no savas bankas par problēmām ar jūsu kontu vai maksājumu karti, sazinieties ar banku pa citu sakaru kanālu – uzmeklējiet viņu mājas lapu vai zvaniet uz telefona numuru, kas norādīts uz jūsu maksājumu kartes. Ņemiet vērā, ka lielākā daļa valsts iestāžu, tādas kā Valsts ieņēmumu dienests vai tiesībsargājošās institūcijas, nesazināsies ar jums par svarīgām lietām vienkāršu teksta ziņojumu veidā.
Pie 3. ziņas fragmentāri izmantoti materiāli no esidross.lv